80 gadi kopš 1941. gada 14. jūnija deportācijām

Šodien, 14. jūnijā, Daugavas Vanagi Latvijā priekšnieks Andrejs Mežmalis piedalījās piemiņas Dievkalpojumā Sv. Pētera baznīcā, ziedu nolikšanā pie Brīvības pieminekļa un ziedu nolikšanā Rātslaukumā pie Vēstures taktilas. Andreja Mežmaļa raksts – atgādinājums par mūsu vēsturi:

14.jūnijs – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

Informācija – Fakti – Patiesība

Atcerēsimies, pieminēsim un godināsim Latvijas tautas upurus, kuri gāja bojā Padomju Savienības okupācijas laikā Latvijā. Grāmatas “LATVIJAS VĒSTURE vidusskolai II” (grāmatas autori Gunārs Kurlovičs un Andris Tomašūns) tabulā 264.lpp. rakstīts: “Iedzīvotāju zaudējumi Latvijā līdz 1945. g.”:“Deportēti un nogalināti 1940./41.g. – 35,000, mobilizēti Sarkanajā armijā – 20,000, nogalināti un deportēti 1941./44.g. – 90,000, deportēti un nogalināti 1944./45.g. – 70,000” Un tas neieskaita Padomju Savienības komunistu varas deportācijas un slepkavības, kas notika 1949. gadā un visā Padomju Savienības okupācijas laikā, katru dienu, līdz pat 1990. gadam.

Atcerēsimies arī 1944.g. 17. martu, kad 188 Latvijas Centrālās Padomes (LCP) locekļi, kuri bija palikuši vēl dzīvi “Baigais Gads” laika posmā, Latvijas nācijas vārdā bija parakstījuši deklarāciju, kurā starp citu tiek teikts: “Ienaidnieks no austrumiem atkal draudoši tuvojas Latvijas zemei…. Latvijas varmācīgā pievienošana Padomju Savienībai izdarīta rupji pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmi un laužot Latvijas – Padomju Savienības savstarpējos līgumus, Tautu Savienības paktu un veselu virkni starptautisku līgumu….Pēc mūsu izpratnes otrā pasaules kaŗa tagadējā norisē ir pienācis brīdis, kad apdraudēta mūsu tautas dzīvība, pati tautas esamība – pienācis liktenīgais brīdis: būt vai nebūt. Pēc visiem dabas un cilvēcības likumiem neviens mums nevar apstrīdēt tiesības aizstāvēties, ja tiek apdraudēta mūsu nācija un tās esamība. Pamatojoties uz šīm atziņām, mēs, deklarējam Latvijas tautas gribu un gatavību aizstāvēt visiem mums iespējamiem spēkiem un līdzekļiem Latvijas valsts robežas pret uzbrūkošo ienaidnieku. Latvijas galvaspilsētā Rīgā, 1944.g. 17.martā.”

Šī LCP deklarācija bija sagatavota četros eksemplāros jau 1944. gada 16.martā, un tā bija adresēta Latviešu leğiona ğenerālinspektoram R. Bangerska kungam; tikai viens oriğinālais eksemplārs ir saglabājies un tas tagad atrodas Latvijas Kara muzejā 1. Trīs no 188 LCP locekļiem, kuri parakstīja šo memorandu bija arī sekojošie: arhibīskaps Teodors Grīnbergs, metropolīts Pētersons, bīskaps Jāzeps Rancāns. Luterāņu Baznīca, Pareizticīgo baznīca, Katoļu Baznīca.

Kāpēc LCP lūgums Latviešu leğionam? Padomju Savienība, “Čeka”(NKVD) un Sarkanā armija 1940.-1941.g. bija okupējuši Latviju un bija noslepkavojuši un deportējuši jau tūkstošiem Latvijas pilsoņu, un,Latvija atradās jau trešo gadu zem vācu okupācijas varas, kas bija mobilizējusi lielāko daļu no Latvijas jaunatnes. LCP un Latvijas inteliğence zināja, ka Padomju Savienības plānos bija noslepkavot-deportēt 800 000 Latvijas pilsoņu, kā to norādīja 1941.g. jūnijā NKVD pamesto dokumentu plāns (kuru izjauca Vācijas armijas straujais uzbrukums Padomju Savienībai) un par kuru 1949.g. britiem ziņoja Latvijas vēstnieks Londonā, Kārlis Zariņš, nosūtot viņiem pulkveža Viļa Januma memorandu 2. Latvijai citas izejas vai alternatīvi nebija un šie minētie 188 izcilie Latvijas patrioti griezās pie Latviešu leğiona, deklarējot “Latvijas tautas gribu un gatavību aizstāvēt visiem mums iespējamiem spēkiem un līzekļiem Latvijas valsts robežas pret uzbrūkošo ienaidnieku (pret PSRS).”

DV Latvijā priekšnieks Andrejs Mežmalis

Visu rakstu PDF formātā skat. saitē : 14. junijs – 2021

Atsauces rakstā: 

1. Ieva Kvāle, “Ar parakstu par Latviju”. Rīgā: Latvijas Kara muzejs, 2014.g. 

2. Mirdza Kate Baltais, “The Latvian Legion – Selected Documents”. Toronto, Canada: Amber Printers and Publishers, 1999; 35 lpp.

Pie Lestenes brāļu kapu piemiņas sienas

2021. gada 8. maijā Daugavas Vanagi Latvijā priekšsēdis, atvaļināts admirālis Andrejs Mežmalis nolika vainagu Lestenes brāļu kapos, pieminot Otrajā pasaules karā bojā gājušos mūsu karavīrus un klātesošajiem izdalīja lapas ar Daugavas Vanagu svinīgo solījumu un solījumu Latvijas karogam. Daudz ziedu nogūla pie Mātes Latvijas pieminekļa un karavīru kapu kopiņām. Šajā dienā Andrejs Mežmalis piedalījās Viestura ordeņa kavaliera Jāņa Spiča apbedīšanā pie Lestenes brāļu kapu piemiņas sienas. Bijušo Mores kaujas dalībnieku Jāni Spiču pieminēja klātesošie, arī Saeimas priekšēdētāja Ināra Mūrniece.

Kritušo karavīru piemiņai Lestenes brāļu kapos, pie Brīvības pieminekļa un sirdīs

Šogad 16. martā, lai arī nevar pulcēties, ziedus var nolikt tāpat. Lestenes brāļu kapos, kur dus karavīri, kuri iznesa uz saviem pleciem un savās sirdīs cīņu smagumu, pie Brīvības pieminekļa, kas ir mūsu tautas svētvieta un – sirdīs. Apmeklēt Lestenes brāļu kapus domās un sirdī var ikviens un virtuāli tajos var būt Latvijas simtgadei tapušajā lapā – www.lestenesbralukapi.lv. Tajā ir kritušo karavīru vārdi, kas apkopoti alfabēta secībā, tā ir tautas upuru un kritušo piemiņa, ko nesam sirdī. Ne skaļi, bet klusi un patiesi. Daugavas Vanagi Latvijā priekšnieks Andrejs Mežmalis šodien noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa mūsu kritušo karavīru svētai piemiņai. Viņa devums Latvijas brīvībai un drošībai ir – nenovērtējami liels. Tagad mēs esam NATO, neskatoties uz svešu varu pretdarbību Latvijas interesēm, kas ir bijusi vienmēr. Mēs esam NATO valsts pateicoties tādiem cilvēkiem kā bijušais aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, atvaļināts admirālisAndrejs Mežmalis un mūsu bijušajai prezidentei Vairai Vīķei Freibergai. Mūsu robežas ir arī Eiropas Savienības robežas. Karš nesa postu daudzām tautām, daudzām ģimenēm. Kara laiks un miera laiks. Cik bieži aizdomājamies par to? Par patiesām vērtībām, kuras ir dotas un kuras jāsaglabā. Miers ir jāglabā un jāvērtē, jo miers rada un ceļ, nemiers posta. Dievs dod Latvijai saules mūžu un to Dieva mieru tautām, kas var nākt no dziļas un patiesas ticības un patiesas mīlestības. Karavīri gaidīja brīvu Latviju. Mums viņa ir. Dievs, svētī Latviju!

JAUNA DV LATVIJĀ NODAĻA

Brīvības cīņas bija Latvijas neatkarības sākums. Pulkvedis Oskars Kalpaks ir pirmais Latvijas armijas komandieris. Latvijas neatkarību un brīvību, Latvijas valsts godu un pastāvēšanu arvien ir sargājuši tieši – karavīri. Pieminot Latvijas valsts pamatus un visus cīnītājus par Latviju, Daugavas Vanagi Latvijā sastāvā ir nodibināta jauna nodaļa – Oskara Kalpaka nodaļa. Nodaļas vadītāja ir juriste, tiesību zinātņu speciāliste un daudzu Oskara Kalpaka literāro konkursu viena no veidotājām – Liene Dreimane. Nodaļā darbojas zemessargs un komponists Atvars Sirmais. dzejniece un aktrise Kristīne Dina Bitēna, Kalpaka literāro konkursu skolām veidotājas – Sarma Dreimane un Silvija Kaugere, kā arī  jauni, aktīvi biedri.

Gods kalpot Latvijai!